Jaunā gada (ne īsti) apņemšanās
Nē, nē, šis nebūs kārtējais stāsts par to, ka Jaunā gada apņemšanās ir tikai izlikšanās un atmetama jau pēc dažām dienām. Šodien ir pagājušas 36 dienas kopš esmu uz diētas, un tā īsti nebija mana izvēle..
Tā nu es vēlos pastāstīt par savu pieredzi ēšanas ierobežojumu pasaulē, jo tur tiešām ir ko stāstīt.
Janvāra beigās saņēmu zvanu no ārsta, kurš pateica vārdus - "izslēdzam no uztura cukuru un baltos miltus, ēdam 3 reizes dienā, starp ēdienreizēm var atļauties tikai vienu našķīti, kas ir dārzeņa vai augļa veidā". Visvieglākais no šī visa bija ēst 3 reizes dienā, jo to darīju arī iepriekš. Stulbākais ir tas, ka šie ir tikai ziediņi, jo ierobežojumu pēc tam paliks vairāk..
Pirmās divas lietas, no kurām atvadījos, bija vaniļas cukurs pie kafijas un, šis bija vissmagākais, no Donas saldskābmaizes. Līdz šim es biju cilvēks, kurš nevarēja iedomāties savu dzīvi bez maizītes no rīta, ja nēedu maizi, bet, piemēram, biezpienu, tad nevarēju pēc tam sagaidīt pusdienas. Es savā veidā krāpjos, jo maizes vietā lietoju kukurūzas vai rīsu galetes, bet vai tās īsti var salīdzināt ar maizi? Pat aukstu sviestu nevar uzsmērēt, jo sadrups.
Pirmās divas nedēļas bija visgrūtākās. Iepriekš vispār netiku domājusi par ēdienu tik ļoti kā tad. Izsalkums bija gandrīz nepārtraukti. Vienā no pirmajām nedēļām arī neiztika bez asarām un raudādama teicu vīram, ka gribu šokolādi vai maizes riciņu (man vēl paveicās, ka diēta sākās sieviešu dienās, kad apetīte parasti pieaug).
Pēc divām nedēļām man beidzot sāka parādīties enerģija, līdz tam biju sašļukusi, neapmierināta un nemitīgi izsalkusi būtne. Bet tad pienāca laiks, kad vajadzēja doties pirmreizējā vizītē pie speciālista, pie kura nekad nebiju bijusi savā dzīvē. Un šeit sākās ierobežojumi, kas pamatīgi iespaidoja to, ko es tagad pērku un lietoju uzturā. Tātad, klausies.. "balto miltu izstrādājumi, saldie augļi, sulas, medus, konditorejas izstrādājumi, saldināti dzērieni, trekna gaļa, subprodukti, sviests, margarīns". Saraksts ar NEDRĪKST! paplašinās. Vai man dieniņ..
Pa šo ierobežojumu laiku es vairākas reizes dzēru burkānu sulu, jo likās, ka tā ir veselīgāka nekā Cido vai Guttas sula pakās. Atā, burkānu sula! Mēs vairs neredzēsimies. Atā, gardās vīnogas, poļu saldie āboli, banāni! Kā man pietrūkst ķiploku grauzdiņi, to smarža vēl aizvien ir vilinoša un bieži sastopama piemājas veikalā. Man pietrūkst arī sviesta, bet, skatoties uz tā astronomiskajām cenām, laikam ir labi, ka to vairs nelietošu. Man pietrūkst maltās gaļas mērces pie kartupeļu biezeņa un salātiem..
Dažos vārdos, mani ierobežojumi ir - bez kviešu miltiem un jebkāda veida cukura (arī augļos). Bet es vēl dzīvoju, un man ir no kā izvēleties produktu ziņā.
Tā nu mana ikdiena vairs nav iespējama bez grieķu jogurta (pārsvarā to lietoju sviesta vietā uz galetēm vai ar biezpienu). Man ir iegaršojušies turku zirņi, tagad mājās parasti stāv pāris bundžas ar tiem. Es eksperimentēju ar dažādiem ne - kviešu miltiem. Pagaidām esmu izmēģinājusi saldo lupīnu miltus, kuriem es laprāt teiktu nē, bet neiešu jau mest ārā. Izmēģināju arī prosas miltus, tiem nav tik specifiska garša, tāpēc tie man patīk labāk, bet vēl jāpamēģina tos izmantot. Vakar vīrs Gemosā nopirka man ķirbu sēklu miltus un turku zirņu miltus, gaidīšu brīvdienas, lai izmēģinātu. Pirmo reizi pagaršoju kvinoju - patika, bet priekš ikdienas par dārgu. Freš a va ka dū (avokado) arī par dārgu. Tagad pieradinu sevi pie bezlaktozes piena (lētāka un līdzīgāka versija klasiskajam pienam).
Ir arī neveiksmīgie iznākumi eksperimentiem virtuvē. Divreiz mēģināju uzcept vafeles no lupīnu miltiem, pirmo reizi nepatika, bet ar grieķu jogurtu aizgāja, otro reizi mēģināju pielikt klāt sieru.. tik un tā, bez grieķu jogurta neapēstu. Mēģināju izcept ziedkāpostu maizi, izskatījās nu tā.. nepievilcīgi, garšoja arī nepievilcīgi - ziedkāposti ir garšīgi, bet ne maizē. Reizēm es aizmirstu, ka nedraudzējos ar piena produktiem, tā nu pieņēmu pārdrošu soli - ieēdu brokastīs biezpienu ar grieķu jogurtu.. vēlējos, kaut nebūtu to darījusi. Pirmdiena bija iesākusies ar stiprām vēdera sāpēm no šīm, it kā normālajām, brokastīm.
Pirms divām nedēļām biju pie ģimenes ārsta, viņš arī papildināja ierobežojumus, bet tie vairs nešķita tik būtiski. Gāzētie dzērieni, tai skaitā gāzētie minerālūdeņi - tos es tāpat nelietoju vai lietoju ļoti, ļoti reti, un kausētie sieri vai tiem pielīdzināmie krēmi - nu tos es arī īsti nelietoju. Vēl jau teica, lai izslēdzu cieto pārtiku.. bet pagaidām lai iet ratatā.. tas nozīmētu, ka man no brokastīm jāizslēdz galetes, bet pagaidām to nevēlos darīt.
Man patīk izpētīt jaunas garšas, bet piesardzīgi. Tā nu es atradu igauņu Valio bezlaktozes jogurtu. Paldies igauņiem! Ļoti garšīgs jogurts, mūsu pašu Lakto nestāv klāt. Atradu arī kaut cik nesaldu našķi - Well Done kokosriekstu čipsi (kad sagribās kādu našķi). Agrāk man šķita, ka Forevers gaļas izstrādājumi ir bez maz vai bomž paket.. bet nē, pārsteidzoši, bet man garšo Forevers aukstā gaļa ar burkāniem.
Kur ta bez tā, ka kolektīvā izcelšos kā dīvainis, kurš daudz ko neēd, labi, ka darbā tāda neesmu vienīgā. Mierinājums arī tas, ka ne jau es galvā izdomāju, ka man vajag ierobežojumus, bet šo visu padarīšanu apstiprina 3 dažādu specialitāšu ārsti. Kad atved augļus uz biroju, tad man īsti nav no kā izvēlēties, vēl īsti nav bijuši svētki ar kūkām, bet tur ar būs Stop! no manas puses.
Laikam jau vēl jāpiebilst kaut kas, kas vairs neliekas tik būtisks - man jau iepriekš bija ēšanas ierobežojumi, kas izpaudās "nekas cepts, žāvēts, kūpināts vai trekns".
Tā nu es dzīvoju.. ar uzturu mainās arī dzīvesveids, pagaidām grūti spriest, vai šis viss pasākums būs lietderīgs, bet apzinos, ka vajag pieturēties pie šāda uztura veselības dēļ. Jābūt dzelžainam gribaspēkam un spējai pateikt "nē!", bet tas ir labam mērķim nākotnē.
Ja jums tagad ir vai kaut kad būs jāsaskaras ar drastiskiem ēšanas ierobežojumiem, nenokariet degunu, mūsdienās pārtikas produktu ir tik daudz, ka noteikti atradīsiet jums ko piemērotu!