TLDR: Tehnoloģijas strauji attīstās, mainot mūsu dzīvi. Gaidāmi mazāki dzīvokļi, klātienes tikšanās kļūs vērtīgākas. Dāvanas būs personalizētas un digitālie atkritumi tiks šķiroti. Viss būs labi, ja iemācīsimies gudri izmantot tehnoloģijas. Laimīgu Jauno gadu! Svinības beigušās, salāti apēsti, un kamēr vēl nav jāķeras pie jaunā gada apņemšanās pildīšanas, laiks nedaudz pārdomāt,

Nepārprotami mūsu valstij nepieciešami tehniskie prāti un tehniskā zinātne kā tāda ir aizraujoša. Minu, ka daudzi puikas savulaik bērnība vēlējās kļūt par kosmosa kuģu saskrūvētājiem, daudzi spēlējās ar konstruktoriem. Pieaugot, kādam bija iespēja paskrūvēt atkal nebraucošu mopēdu, varbūt kāds pievērsās bezgala plašajai Arduino pasaulei. Vēlāk kādam tas būs hobijs, kādam

Šis ir interesants jautājums. Ja autors raksta tikai, lai radītu iespaidu vai iegūtu atzinību, nevis dalītos ar svarīgu informāciju vai izteiktu savas domas, tas var novest pie virspusējiem un neautentiskiem tekstiem. Šodien, kad mēs esam pārpludināti ar informāciju un reklāmām, ir grūti saprast, vai autora informācija ir patiesa un uzticama.

Kad dzīve ir iespārdījusi no visām pusēm un uzmetusi laktu virsū, gluži kā multfilmās to bieži praktizēja, saproti vienu dzīves gudrību. Nebūs zemeņu piena divu litru iepakojumā. Vienkārši nebūs. Man šī mācība deva vienu skaidru izpratni par personības veidošanu. It kā perosnīgi sāpīgā tēma, kas vienlaikus ir ha-ha faktors ballītēs

Ir pagājusi aptuveni četrdesmitā piespiedu atvaļinājuma diena. Klausoties pēdējo OLIGARKH albumu, vienu no pēdējiem serotonīna avotiem, top šis dvēseles kliedziens. Neviens cits kā es pats radīju apkārt situāciju, kad parunāt par savām problēmām es varu tikai ar sevi pašu. Mentālajai veselībai tas nenāk par labu it ne maz. (No shit,