Ideju dienas atziņas

Kad kolēģe man uzrakstīja e-pastu par Ideju dienu Rīgas Biznesa skolā, kas notika 2025. gada 14. martā, es pat nedomājot pieteicos. Pasākums par mākslīgo intelektu izglītībā? Nu, to es noteikti nedrīkstēju palaist garām! Un ziniet, man bija taisnība – šī diena manī iezīmēja būtisku pagriezienu domās par mākslīgā intelekta vietu izglītībā. Beidzot fokusējāmies nevis uz to, vai to izmantot, bet kā to darīt visefektīvāk.

Jau no paša sākuma bija skaidrs, ka mākslīgais intelekts ir klātesošs. Pasākuma vadītājs Uģis Joksts atklāja, ka viņa runu ir sagatavojis mākslīgais intelekts. Un godīgi sakot, tā nemaz nebija slikta! Teksts plūda viegli, bija informatīvs un pat ar šarmu. Bet, kad uz skatuves kāpa RTU rektors Tālis Juhna un sāka runāt no sirds, saviem vārdiem, es aizdomājos... Rektora runa nebija tik “perfekta”, bet tā bija pilna ar cilvēcīgu sirsnību. Viņa žesti, intonācija un acu kontakts – tas viss radīja īstu saikni ar mums. Tajā brīdī es aizdomājos, ka varbūt nākotnē mēs vēl vairāk novērtēsim prasmi brīvi un atklāti runāt. Mēs dzīvojam laikā, kad tehnoloģijas spēj ģenerēt teicamas runas, bet tās nevar aizstāt cilvēka klātbūtni un emocijas. Pēc tam mūs uzrunāja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis un Rīgas Biznesa skolas bakalaura studiju direktors. Viņu vārdi bija īsi un pateicīgi, ievadot mūs galvenajā pasākuma daļā – diskusijās par mākslīgo intelektu izglītībā.

Pirmā uz skatuves kāpa Dr. Vanessa Camilleri no Maltas Universitātes. Viņa mums pavēstīja, ka mākslīgais intelekts izglītībā ir kā liels, sarežģīts labirints, nevis vienkārša pasaka. Viņa definēja mākslīgo intelektu kā sistēmas, kas imitē cilvēka domāšanu, un izstāstīja, kā tas ir attīstījies.

Dr. Camilleri mums parādīja, kā mākslīgais intelekts var būt noderīgs klasē – kā mācību satura veidotājs, vērtētājs, pat kā pasniedzējs. Viņa dalījās ar saviem stāstiem par to, kā mākslīgais intelekts palīdz analizēt studentu jautājumus un sniegt atgriezenisko saiti. Viņai patika ideja, ka mākslīgais intelekts ir kā palīgs, nevis kā cilvēka aizstājējs.

Bet, protams, viņa neaizmirsa par ētiskiem jautājumiem. Stāstīja par datu privātumu, par to, ka ne visiem ir pieeja pie maksas versijām, kas rada plaisu izglītības pieejamībā, un par to, cik grūti ir uzticēties mākslīgā intelekta radītai informācijai. Viņa aicināja mūs runāt par šiem jautājumiem ar studentiem, lai viņi saprastu, kā tas darbojas.

Viņa teica, ka mākslīgais intelekts strauji attīstās, un tas rada gan izaicinājumus, gan iespējas. Mums jāiemācās izmantot šo tehnoloģiju gudri, lai attīstītu studentu kritisko domāšanu. Dr. Camilleri aicināja mūs eksperimentēt ar mākslīgo intelektu un palīdzēt studentiem to kritiski vērtēt. Viņas galvenā doma bija – mākslīgais intelekts ir kā partneris, kas palīdz mācīties, bet cilvēkam vienmēr ir jābūt galvenajam.

Pēc Dr. Camilleri uzstājās Kaspars Kauliņš no Tildes. Viņš mums atgādināja par problēmām, ar kurām saskaras mūsdienu izglītība, – sociālo prasmju zudumu, ko izraisīja tehnoloģiju lietošana un pandēmija. Viņš teica, ka bērni pārāk daudz laika pavada digitālajā pasaulē un ka tas var ietekmēt viņu spēju veidot attiecības un domāt kritiski.

Tomēr Kaspars Kauliņš teica, ka tehnoloģijas nav tikai problēma, tās ir arī risinājums. Mums jāiemācās tās izmantot gudri, lai attīstītu bērnu domāšanu. Viņš uzsvēra, cik svarīgi ir, lai skolotāji apgūtu tehnoloģijas un varētu tās izmantot klasē. (Jā, skolotāji nemāk lietot tehnoloģijas.. diemžēl vēl joprojām tā ir problēma)

Runājām arī par datiem. Kaspars Kauliņš teica, ka dati var palīdzēt mums pielāgot mācības katram bērnam individuāli. Bet, protams, mums ir jāiemācās tos apstrādāt un analizēt, lai varētu pieņemt pareizus lēmumus. Un jādomā kur tos datus iegūt. Doma - Vai skolotājam nav jākļūst par datu analītiķi izglītības nozarē?

Un tad uz skatuves kāpa Egle Tamelīte, Samsung "Solve for Tomorrow" vadītāja Baltijā. Viņa mums izstāstīja par to, cik strauji mākslīgais intelekts ienāk skolu dzīvē. Viņa teica, ka tas vairs nav tikai nākotnes sapnis, bet gan īsta lieta, ar ko bērni saskaras katru dienu. "Solve for Tomorrow" konkurss ir lielisks piemērs tam, cik radoši un gudri ir mūsu bērni.

Viņa dalījās ar mums aptaujas rezultātiem. Izrādās, vairāk nekā puse bērnu izmanto mākslīgo intelektu, lai mācītos. Bet daži bērni domā, ka tas ir krāpšanās. Tas liek mums domāt, kā mēs varam iemācīt bērniem to izmantot godīgi. Un viņi ir noraizējušies par viltus ziņām, bet priecē, ka vairākums atšķir viltus video no īstiem. Stāstīja arī to, ka lielākā daļa bērnu vēlas, lai skolās mācītu par mākslīgo intelektu. Viņi saprot, ka tas ir svarīgi viņu nākotnei. Konkursā jaunieši piedāvāja lieliskas idejas, kā palīdzēt skolotājiem, uzlabot matemātikas prasmes un cīnīties ar vardarbību skolās.

Pēc runātāju uzstāšanās mēs pārcēlāmies uz darbnīcām. Bija pieejamas vairākas tēmas. Es izvēlējos apmeklēt darbnīcu par EdTech (mobilo robotiku, 3d printēšanu utt. izglītībā), kurā piedalījās Edgars Timofejevs no "Tomega Latvija", kas arī organizē uzdevumus konkursam "Skills Latvia". Bija patīkami satikt pazīstamus cilvēkus un paklausīties viņa stāstus. Lai gan man personīgi tur nebija nekā jauna, jo es ar to nodarbojos ikdienā, bija jauki redzēt, ka arī citi ir tikpat aizrautīgi par šo tēmu.

Otrajā darbnīcā mums runāja par to, kādus darbiniekus mēs vēlamies redzēt nākotnē. Arī tur es neuzzināju neko radikāli jaunu, jo šīs lietas man jau bija pazīstamas no universitātes laikiem. Tomēr viena doma man iespiedās atmiņā: mēs vēlamies redzēt cilvēkus, kas ne tikai patērē tehnoloģijas, bet arī spēj tās izmantot un pārvaldīt. Un, protams, mākslīgais intelekts ir tikai rīks, kas mums palīdz sasniegt savus mērķus.

Viņi arī minēja, ka mums jādomā ārpus rāmjiem. Un tas ir tieši tas, ko mākslīgais intelekts mums piedāvā. Piemēram, iedomājies, ka tu vari uzrakstīt kodu, pat ja neesi programmētājs, vienkārši pajautājot padomu mākslīgajam intelektam. Un tas, manuprāt, ir tieši tas, kas mums nepieciešams – cilvēki, kas nebaidās izmantot tehnoloģijas radoši un efektīvi.

Trešajā darbnīcā iepazinos ar mākslīgā intelekta rīku "Datorium AI". Jāsaka, biju patīkami pārsteigts! Tas ir patiešām jaudīgs rīks, kas spēj ātri ģenerēt saturu, piemēram, sociālo zinību kursa sasniedzamo līmeņu aprakstus un uzdevumus. Tomēr bija viens liels "bet" – šis rīks ir paredzēts tikai vispārējai izglītībai, sākumskolai, pamatskolai un vidusskolai, bet ne profesionālajai izglītībai, kurā es strādāju.

Lai gan tas mani nedaudz sarūgtināja, es sapratu, ka šādas uzvednes var izveidot arī pašam. Piemēram, var izmantot You.com asistentus, lai izveidotu savus botus, kas atbilstu manām vajadzībām. Turklāt pasākumā tika pieminēts, ka mākslīgais intelekts var palīdzēt atrisināt skolotāju trūkuma problēmu. Ņemot vērā, ka mums ir daudz darba, īpaši saistībā ar Skola2030 projektu, mēs varam atvieglot savu dzīvi, izveidojot snieguma līmeņa aprakstus, tematiskos plānus un citus dokumentus ar mākslīgā intelekta palīdzību. Tas ir kā super palīgs, kas var atbrīvot laiku citām svarīgām lietām.

Noslēgumā varu teikt, ka Ideju diena mani patiešām iepriecināja. Es labprāt piedalītos tādā pasākumā vēlreiz un noteikti plānoju to darīt arī nākamgad. Šajā pasākumā es skaidri sapratu, ka mums ir jāpievērš uzmanība tam, kā mēs izmantosim šos mākslīgā intelekta rīkus. Nav runa par to, vai tos izmantot, bet gan par to, kā to darīt gudri un efektīvi.

Ir ļoti svarīgi, lai būtu šī kolektīvā mācīšanās. Mums ir vajadzīgi forumi vai diskusiju platformas, kur mēs varam apspriest un dalīties ar idejām – gan labām, gan sliktām. Ir jābūt komunikācijai starp skolotājiem, starp skolotājiem un studentiem. Mums, skolotājiem, ir jāmācās gan no studentiem, gan vienam no otra. Un, protams, mēs nedrīkstam baidīties kļūdīties – tas ir mācīšanās procesa daļa.

Galvenā doma ir tāda, ka ir jābūt vietai, kur mēs varam dalīties ar savu pieredzi, atziņām un idejām. Un šāda Ideju diena ir tiešām labs veids, kā to darīt. Bet es domāju, ka mums ir jābūt kaut kam tādam arī ikdienā. Nu, piemēram, kaut vai Reddit vai kāds iekšējs forumiņš vai pat Facebook grupa. Svarīgi, lai ir platforma, kur mēs varam brīvi runāt par mākslīgo intelektu un tā izmantošanu izglītībā.

Šo jautājumu nedrīkst ignorēt! Ir jāizmanto mākslīgais intelekts, bet ir arī jādalās ar pieredzi. Ja mēs visi kopā nedalīsimies ar saviem pārdzīvojumiem, idejām, bažām un kļūdām, tad mēs vienkārši nevirzīsimies uz priekšu. Mācīsimies kopā, dalīsimies ar zināšanām, un tad mēs patiešām varēsim izmantot mākslīgā intelekta potenciālu, lai padarītu izglītību vēl labāku