Granatos Live 2024

Vēlos pastāstīt par mūsu pirmo pieredzi mūzikas festivālā Lietuvā. Domāju, ka šis būs noderīgi arī citiem festivālu iesācējiem, kuri grib labi sagatvoties. Kad meklēju informāciju par apmeklētāju personīgo pieredzi Granatosā, tad neko tādu, kas man palīdzētu, es neatradu.

Šo rakstu veidoju kopā ar savu kolēģi vairākās nozarēs, kā visuzkrītošāko varu minēt - vīrs. Vēlamies dot detalizētu aprakstu par sagatavošanos un pašu festivāla norisi.

Festivāla programmā pirmie izpildītāji uzstājās tikai 16:00, tāpēc varēja izgulēties bez iespringšanas un tā plus mīnus rēķinājāmies, ka divos būsim Rumšišķēs, ja nu gadījumā jāstāv garās rindās.

Aleksandrs: Ja vēlies justies kā topmodele ceļā uz varakļāniem 55, droši iesaku izbraukt pa Lietuvas ceļiem. Tik daudz fotokameru pa ceļam es vēl neesmu pieredzējis nekur. Protams, arī nevar jau teikt, ka mana šofera pieredze ir liela ārpus Latvijas. Pieminēšanas vērta ir arī Kauņa un tās pilsētas centrs. Uz brīdi likās, ka braucu nevis Lietuvas pilsētā, bet Kalifornijā. Viadukti, kas ved uz visām pasaules malām un ceļi ar bezgalīgi daudz joslām tikai vienā virzienā, otrā nedaudz vairāk. Rīga pēc tāda piedzīvojuma liekas kartinga rotaļu laukums.

Ak jā, apļveida krustojumi salauza man prātu, ar izvēles iespēju vai nu pareizi vai nē. Viņi ļoti mīl apļveida krustojumus, un hiperbolizēja tos maksimāli. No sākuma tie ir grūti izprotami, bet pēc tam tu tos iemīli. Visādi citādi ceļi ir tīri ok, lielas atšķīrības no Latvijas ceļiem kvalitātes ziņā es nepamanīju un aizbraukt varēja bez nepatīkiem piedzīvojumiem.

Mašīna bija jāliek pļavā, bet tas jau bija pieredzēts, kad devāmies uz Hurts koncertu Siguldā. Bija arī kadrs, kad 10 cilvēki stumj mašīnu augšā, lai tā nostātos blakus pārējām.

Kad izkāpām no mašīnas pie festivāla norises vietas, tad man galvā bija tik daudz jautājumu, bet tik maz atbilžu. Vai mantas ir jānes jau tagad iekšā? Ko var ņemt līdzi? Vai medikamentus nevajadzēs atstāt mašīnā? Un kā ar nikotīnu? Vai apsardze kaut ko neliks atstāt?

Rindas vispār nebija, uzlika mums aproces un tā nu nokļuvām pie mantu čekošanas vietas. Man par lielu brīnumu, nekas nebija jāatstāj. Protams, ne bez misēkļiem, bet smieklīgiem. Apsargs padomāja, ka dušas želeja varētu būt šampanietis, jo mēs pateicām, ka tas ir shampoo.

Pēc mantu pārbaudes un ilgākas pavadīšanas festivāla teritorijā, sapratu, ka droši varēja ņemt ēdienu līdzi (ne tikai graudu batoniņus) un daudz daudz ūdeni. Citi apmeklētāji nesa lielos bačikus vai pakas ar mazākām pudelēm. Tas tā, lai ietaupītu, jo ūdens, ēdiens un alkohols uz vietas kopā uz diviem vienā dienā var izmaksāt vairāk par 50 eiro.

Aleksandrs: Darbinieki draudzīgi, lai gan valodas barjera bija, centās palīdzēt. No smieklīgā varu tikai pieminēt manu nepareizi sadzirdēto Tuborg skatuvi/zonu. Es sadzirdēju to kā TURBO zonu. Lai gan jutāmies apmaldījušies, gājām pareizā virzienā un pavisam tuvu pie kempinga zonas mums atrast vietu palīdzēja kāds lietuvietis. Viņš uz pasākumu ieradās pavisam viens, jo draugs salauza kāju. Skumji, bet pēc iekārtošanās es viņu vairs neredzēju. 

Kā pirmo izpildītāju no sākuma līdz beigām noklausījāmies Jubel. Tādi ļoti vasarīgi un romantiski. Patika, ka mūziķiem aizmugurē bija ekrāns, kur rādīja (iespējams?) fragmentus no mūzikas video. Tieši piemēroti vasarai, kad saulīte un silts, bet tieši viņu uzstāšanās laikā bija apmācies un mēs baidījāmies par savu ūdens caurlaidīgo telti..

Starplaikos starp izpildītājiem gājām uz telti. Stipri jāpieliek radošā domāšana, lai saprastu, kā sevi izklaidēt vairākas stundas. Pat es kā grāmatu tārps nevarētu tādā vietā netraucēti palasīt un telefonā sēdēt teltī nebija aizraujoši. Laikam vienīgā izklaide paliktu - piedzerties, bet tā kā alkoholu nedrīkst ienest iekšā, tad tas būtu padārgi un, ko var zināt, beigties ar policijas iesaisti.

Aleksandrs: Cik noprotu, festivāli nevar notikt bez azartiskas mīlas. Mīlas pret savu kopienu, draugiem vai vienkārši random cilvekiem. Bijām liecinieki nelielam UFC tipa šovam, kur divi kaut ko nesadalījušie lietuvieši sāka kauties. Rēcīgākais bija random čalis, kas pieskrēja un ar kāju iemauca vienam no kaušļiem, kad tos sāka atdalīt vienu no otra. Koncertu apmeklēja arī draugu kolektīvi pieskaņotos tērpos. Visvairāk sirsniņā iekrita celtnieku bars, bet nevar arī nepieminēt policistu ar cietumnieku, vai kovbojmeitenes ar zvaigznīšpupturiem. Nu un mīlestība pret līdzcilvēkiem - Kaleo koncerta laikā varējām vērot kā rodas jauns pāris (laikam). Tādu kaisli neesmu redzējis nekad. Likās šie divi balodīši pābaudija katru plombi viens otram. Principā pēc tādu fluīdu apmaiņas var teikt, ka šie divi cilvēki ir pārvērtušies par viendabīgu maisījumu. Kaislīgi, bet bija nedaudz kaitinoši.

Ba. Nezinu kas tie tādi. Izskatījās gana populāri, spriežot pēc cilveku pūļa. Likās ar savām gaismām centās notriekt Īlona Maska Starlink satelītus. Mūzika diezgan catchy, man patika. Būs jāieliek Spotify pie My liked songs kaut ko. Solists vizuāli atgādina Sintijas vecāko brāli, bet mūzikas stils, ja Prāta vētra savas gičas pieslēgtu pie overdrive pedāļa. 

Pēdējais, ko noklausījāmies, bija Kaleo, grupa, kuras pēc es gribēju doties uz Granatos Live. Biju netālu no skatuves, mūzika vienkārši plūda manī un patiesi izbaudīju, nezināju tikai divas no visām izdziedātajām Kaleo dziesmām. Pēc viņu koncerta uzreiz gribējās doties pēc iespējas tālāk no citiem cilvēkiem, ko arī darījām.

Pēc Kaleo beidzot Aleksandrs izstāvēja rindas uz ēdienu un ar baudu apēdām tos pašus salipušos makaronus, jo visu dienu neko nopietnu nebijām ēduši. Tikai graudu batoniņus un saldējumu.

Laikam abi esam garīgi vecs laulāts pāris, jo miegs mums ir lielā vērtē. Miega kvalitāte? Aizmirsti par tādu festivālos. Varbūt būtu labāk ar ausu aizbāžņiem, bet ko var zināt. Nemitīgi skan skaļa mūzika visas nakts garumā, citu telšu iemītnieki staigā apkārt un runājas. Liekas, ka nebiju piedzīvojusi tādu nakti, kurā tik bieži celtos augšā, bet, dīvainā kārtā, pamodos kaut cik izgulējusies. Aleksandram gan nepaveicās.

Pienāca otrās dienas rīts. Es uzskatu brokastis par ļoti svarīgām , tāpēc uzreiz izjutu to trūkumu. Telts bija siltumnīca. Ārpusē varbūt mazliet vēsāks, bet tik un tā mokoši karsts. Prātoju par ledus kafiju, ko beigās arī paņēmām. Man nekas nav pret lietuviešu mūziku, bet izpildītāji līdz 21:00 lielākoties bija lietuvieši. Mums būtu 12 stundas jāgaida līdz Kaarijas koncertam, tāpēc nolēmām doties mājup. Tad vairs mani netraucēja tas, ko par mums padomās, ja otrās dienas rītā vācamies prom. Nebija ideju, kā aizpildīt laiku, un tas karstums.. Vēlāk mājās sapratām, ka izdarījām pareizo izvēli, jo sestdien pa dienu tur gāza lietus, pat nezinu, vai līdzētu plēve uz telts, pamanīju, ka citi apmeklētāji pielietoja tādu taktiku.

Tā visu ņemot kopumā, varu secināt, ka priekš pirmās pieredzes mūzikas festivālā, nebija tik traki. Protams, nebijām atbilstoši sagatavojušies, bet tas bija informācijas trūkuma dēļ. Būtu arī jāpiedomā turpmāk, kā sevi izklaidēt bez alkohola klātbūtnes. Es teiktu "jā" vēl vienai reizei, bet tikai tad, ja izpildītāji būtu ļoti piesaistoši, nu, piemēram, Kings of Leon vai beidzot tomēr Bebenos (bbno$) turētu savu vārdu un pēdējā brīdī nepārdomātu 😄