Es neesmu inženieris

Nepārprotami mūsu valstij nepieciešami tehniskie prāti un tehniskā zinātne kā tāda ir aizraujoša. Minu, ka daudzi puikas savulaik bērnība vēlējās kļūt par kosmosa kuģu saskrūvētājiem, daudzi spēlējās ar konstruktoriem. Pieaugot, kādam bija iespēja paskrūvēt atkal nebraucošu mopēdu, varbūt kāds pievērsās bezgala plašajai Arduino pasaulei. Vēlāk kādam tas būs hobijs, kādam naudas avots. Tas ir jauki.

Arī es izgāju šim cauri, neveiksmīgi mēģināju salabot tēva motociklu. Kad sapratu, ka rokas neaug no īstām vietām, pievērsos labās rokas rādītājbicepsa treniņiem, instalējot uz mājās esošā datora visu, ko vien varēju lejupielādēt - Ubuntu, Arch, un citus linuksus. Īsu brīdi kaut ko pabakstīju Arduino programmēšanas vidē, pat sačinīju spēļu emulatoru no Raspberry Pi. Spēles gan nespēlēju, man bija interesants process dabūt pie dzīvības telefona izmēra datoru.

Vēlāk, mācoties par mehatroniķi, vēji aizpūta uz konstruktoru biroju, kur biju multimākslinieks. Kaut ko nedaudz rasēju, kaut ko nedaudz programmēju. Simulēju (procesus) un stimulēju (depresiju). Šajā laikā arī pirmo reizi nonācu pie secinājuma, ka "mehatronika man ir kā skaista dāma, ar kuru gribas tusēt, bet precēt nē"

Šobrīd, kad ir pagājis krietni daudz laika, esmu nonācis pie noformulētas iepriekšējās domas. Nav nekā ļauna prast tehniskas lietas un interesēties par tām. Tagad palūgšu nopietnu uzmanību. Jebkurš cilvēks, tehnisks vai nē, var aizrauties ar mākslu. Klausīties BBNO$ vai attdarināt mūziku, skatīties smagas filmas vai filmēt tiktokus vai pētīt Rotko krāsainos kvadrātus vai izšūt krustdūrienā gleznas. Tas nepadara cilvēku par mākslinieku tik ilgi, kamēr cilvēks nepasludina sevi par tādu.

Gluži tāpat ir arī inženierspējām. Es varu interesēties par tehnoloģijām un pat uzbūvēt automatizēto vistu kūti, bet tas nepadara mani par inženieri, kamēr es pats to nedeklarēšu publiski. Tāpēc saku skaļi - es neesmu inženieris.

Kāpēc es to saku? Gadījumā, ja šo rakstu atradīs kāds jaunietis, kas apmaldījās savās interesēs un darba piedāvājumu jūrā, izlasot to varēs mierīgi nopūsties un arī pateikt - Es neesmu inženieris. UN TAS NAV SLIKTI. Es personīgi zinu, kā tas ir, kad laiks iet, un tu dari tikai tāpēc, ka esi pirms tam ieskrējies un tagad ripo no kalna. Esmu šaustījis sevi, dusmojies uz sevi, biju apjucis.

Svarīgi saprast, ka tas strādā abos virzienos.

Svarīgi saprast. Tu neesi tas, par ko tevi dēvē citi.

Tu esi tas, par ko nosauksi sevi tu pats, neskatoties uz savām interesēm, prasmēm un maizes avota.

Pat ja valstij vajag tavas intereses.