Autobusu piedzīvojumi

Omnibus, omnibus, iebrauc manā.. jā, jā arī omnibus izbraukā tomātus un redīsus. Tātad sūdi sanāk visiem sabiedriskajiem transportiem, BET, man ir sakrājies uz sirds, sakrājies padaudz un vienkārši gribas izstāstīt, kā iet ikdienā braucot ar Pierīgas autobusiem.

Katru darba dienu mans rīts iesākas diezgan agri, nu tā, ka ap plkst. 07:05 rītā velkos ārā no mājas. Braukt vasarā ir ekstāze - var atrast kādu brīvu vietiņu pie loga, izvilkt grāmatu un mierīgi klusumā palasīt. Un tad.. sākas trakais mācību gads ar skolēniem.

Reizēm šķiet, ka skolēnu autobusi neeksistē, tāpēc visi sīči brauc ar starppilsētu autobusiem vai arī dzīvo pilsētā, kurā ir vismaz 3 skolas, bet tāpat, ietiepīgs "Nē!" un brauks agri no rīta uz skolu, uz Rīgu. Rīga, prestiži tak. Komiski izskatās, ka no rīta pusaudžus atved ar mašīnu līdz pieturai, un tad tā pati mašīna aizbrauc Rīgas virzienā.. Loģika? Nav, bet, acīmredzot, cilvēkiem mūsdienās tā ir problēma, jo risinājumus visām problēmām tev pateiks internets vai mākslīgais intelekts, tomēr tas nestrādā nestandarta situācijās.

Domāju, ka vajadzētu izglītot sabiedriskā autobusa pasažierus, kā izturēties transportā, lai netraucētu apkārtējiem un šoferiem, bet attieksme pārsvarā ir "Pajāt!". Loģiskās domāšanas trūkums ir izteikts, kur nu vēl padomāt par to, kā citiem ar tevi ir atrasties vienā autobusā.

Pirmās lietas, kas šķita kaitinošas, bija nieks salīdzinot ar to, ko nepilnos 2 mēnešos piedzīvoju. Šīs lietas ir - somu likšana blakus krēslam, kad ir pilns autobuss un austiņu neizmantošana. Hello, dārgā princesīt vai introvertais potenciālais celtniek! Diezgan pārliecinoši varu apgalvot, ka biļeti savai somai neesi nopircis, tu samaksāji par savu sēdvietu, visticamāk, 15 centus, jo tev ir Goda biļetes atlaide, bet pats uzvedies neGodīgi un neļauj apsēsties cilvēkam, kurš maksā desmit reizes vairāk par biļeti un veido ienākumus pārvadātājam un algu šoferim. Bezaustiņu pasažieri! Lai arī cik interesanti jums liekas jūsu tiktoki vai melodrāmas un saprotat, ka nu galīgi nevarat izturēt neskatoties, tad nu ziniet, ka ne visiem ir līdzīga gaume ar jums (it īpaši, ja tur ir sulīgie "franču vārdi") un tomēr, paciesties vairāk kā 40 min bez video ar skaņu, jau parāda, ka esat izaudzis tālāk par pirmklasnieka līmeni.

Salīdzinoši nesen bija vēl viens stāsts saistībā ar somām uz blakus sēdvietām. Kaut kā sagadījās, ka man sanāca braukt ar mazo nevis lielo autobusu kā parasti. No rīta ir diezgan tumšs, tāpēc īsti neievēroju, apsēdos blakus vienai kundzītei, bet izrādās, ka es uzsēdos uz viņas somiņas, kas atkal bija nolikta VIP vietā blakus. Viņa paskatījās uz mani tā, it kā es būtu viņai iesitusi un pēc tam diezgan ilgi klakšķināja un sprauslāja. Tīri gribējās pajautāt, vai viņai starp protēzēm nav kaut kas iesprūdis. Tā arī visu ceļu sēdēju uz puses no krēsla, jo viņas somiņai pienācās otra puse. Un vecāka gada gājuma sievas vēl vēlas cieņu no jauniešu puses?

Nākamā lieta - uzdrīkstēties domāt, ka autobuss ir kafejnīca. Nesen braucu ar vīru Rīgas satiksme transportā, iekāpu iekšā un smaržoja kā ēdnīcā, viena dāma ēda jogurtu vai saldējumu no bļodiņas. Pilnīgi normāli. Nākamais transports gan smaržoja pēc izlietas vīriešu smaržu pudelītes. Pierīgas autobusā ir arī kadri, kas mierīgi var atvērt lielu čipsu paku un visu ceļu čaukstināt un grauzt. Vēl jau ir simt un viens stāsts par izslāpušajiem, saprastu, ka ūdens, bet nē, parasti ar grādiem vai arī enerģiskie dzērieni. Nu, stipri aromātiski. Grūti paciesties..

Ir arī foršie varianti. Runātīgie un pozitīvie šoferi. Piemēram, viens, kurš manam vīram teica, vaitad tiešām jāmāca, kā vajag? Ja sieva būtu samaksājusi par biļeti, tad vīram būtu iespēja nopirkt alu par ietaupīto biļetes naudu. Vai arī otrs šoferis citā autobusā.. "Vai es stulbs esmu? Nē, es neesmu stulbs. Paskaties, cik man daudz naudas!" Vai arī, kad autobusā pasažieris ienesa jauna TV kasti ("O, paldies par televizoru!").

Nevaru nepieminēt bezkaunīgākos autobusa izmantotājus - vecie tantuki (piedodiet, bet mani novērojumi secina, ka krievvalodīgās babkas). Kad tuvojas autobuss, tad no lēnas vilkšanās, sāpēm gūžās un mugurā nav ne miņas. Ieslēdzas superspējas - pārsteidzošs ātrums un grūstīšanās, sišana ar somiņām utt. Izrādās ir rinda, par kuras kārtību visi, izņemot šos tantukus, nezina. Tas, ka mēs gaidījām daudz ilgāk uz autobusu, bet iekštelpās, neko nenozīmē, vajag būt konkrētā, mistiskā vietā un telepātiski jāpierakstās. Šodien arī redzēju vecas sievietes apbrīnojamo spēju izlocīties un ielīst rindā, jo laikam viņa arī bija ātrāk pieteikusies neizskaidrojamās kārtības rindā. Vai viņa apsēdās kādā prestižā vietā, tāpēc būtu pamatojuma viņas iespraukšanās? Nē, viņa apsēdās tuvu priekšējiem sēdekļiem vienā no neērtākajām vietām. Loģika? Vēl aizvien nav.

Atsevišķi jāizdala rindkopa par autobusu tehnisko stāvokli. Labi, ka vīrs pastāstīja par šo gadījumu pēc tam, kad biju izkāpusi no attiecīgā autobusa. Viņš ievēroja, ka priekšējā panelī pie šofera spīdēja sarkanas un dzeltenas gaismiņas, kas brīdināja par emergency situāciju ar motoru un citām daļām. Autobusā brauc ap 50 cilvēku un panelis spīd brīdinājumos? Nu nekas, viņš tā mēdz darīt, nekas vēl nav noticis, tāpēc vienkārši ignorējam.

Pēdējo darba dienu laikā arī visādi gājis. Nu, piemēram, no rīta saskarties ar šādu situāciju:

Labi, krēsls var salūzt, BET.. bija autobusa maršruta sākuma posms un, paskatieties, sēdekļa un atzveltnes dizains nesakrīt, tātad, vai nu ir otrs autobuss ar tādu pašu situāciju, vai šie divi oriģinālie sēdekļi kaut kā mistiski pazuda, tāpēc no kāda veca grausta paņēma un pārlika uz šejieni. Ja būtu Rīgas satiksme, tad varētu tā ironiski "Vairāk patīkamu braucienu!". Tas nekas, ka sēžot tur blakus, man bija bail, ka izduršu kādu papildu caurumu sev dibenā.

Šovakar, braucot autobusā, arī bija interesants kadrs. Šoferis piestāj pieturā, kāda jaunkundze stāv kājās, bet neiet ne uz pirmajām durvīm, ne vidējam. Kaut ko klusi saka, laikam adresētu šoferim, jo kam gan citam, bet ar to pasažieru loģiku, ko var zināt. Šoferis tik "A, a?" un neizpratnē. Beigās šī nopūšas, kaut ko pasaka savā okupantu valodā un izkāpj pa priekšējām durvīm? Kas tas īsti bija? Man liekas, ka vēl aizvien, ne šoferis, ne pārējie pasažieri to saprata.

Tā man pagaidām iet ar pārvietošanos sabiedriskajā autobusā. Šis vēl nav viss, bet ieskats ir dots. Ar nepacietību gaidu skolēnu brīvlaikus un vasaras brīvlaikus, kad autobusu sēdvietas ievērojami atbrīvosies un tādejādi vieglāk būs izvairīties no egoistiskiem, traucējošiem pasažierim, kas domās tikai par savām ērtībām. Ja grib ekstra vērtības, tad labāk sakrāj naudu kaut vai skūterim, lai brīdī, kad kāds jaunietis apsēžas blakus vai pajautā pabīdīt somu, nebūtu jātaisa traģēdija. Ar savu transportu vari sēdēt viens, cik uziet 😊

Viss, tagad iešu sapņot par vilciena līniju no savas dzīvesvietas līdz Rīgai.

Ar cieņu

pacietīgais autobusa pasažieris 😉